Eiropas bioekonomika ir spēcīga, un biorūpniecībā tās gada apgrozījums ir 780 miljardi eiro.

1. ES bioekonomikas stāvoklis

2018. gada Eurostat datu analīze liecina, ka ES27 un Apvienotajā Karalistē kopējais apgrozījums visā bioekonomikā, tostarp tādās primārajās nozarēs kā pārtika, dzērieni, lauksaimniecība un mežsaimniecība, bija nedaudz vairāk par 2,4 triljoniem eiro, salīdzinot ar 2008. gadu, gada pieaugums par aptuveni 25%. .

Pārtikas un dzērienu nozare veido aptuveni pusi no kopējā bioekonomikas apgrozījuma, savukārt biorūpniecības, tostarp ķīmiskās un plastmasas, farmācijas, papīra un papīra izstrādājumu, meža produktu, tekstilizstrādājumu, biodegvielas un bioenerģijas nozares, veido aptuveni 30 procentus.Vēl gandrīz 20% ienākumu nāk no primārās lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares.

2. ES stāvoklisuz bio bāzesekonomika

2018. gadā ES bioloģiskās rūpniecības apgrozījums bija 776 miljardi eiro, salīdzinot ar aptuveni 600 miljardiem eiro 2008. gadā. No tiem lielākais īpatsvars bija papīra-papīra izstrādājumiem (23%) un koka izstrādājumiem-mēbelēm (27%). ar kopējo summu aptuveni 387 miljardi eiro;biodegviela un bioenerģija veidoja aptuveni 15%, kopā ap 114 miljardiem eiro;bioloģiskās ķimikālijas un plastmasa ar 54 miljardu eiro (7%) apgrozījumu.

Apgrozījums ķīmisko vielu un plastmasas nozarē palielinājās par 68 % no EUR 32 miljardiem līdz aptuveni EUR 54 miljardiem;

Farmācijas nozares apgrozījums pieauga par 42%, no 100 miljardiem eiro līdz 142 miljardiem eiro;

Citas nelielas izaugsmes, piemēram, papīra rūpniecība, palielināja apgrozījumu par 10,5%, no 161 miljarda eiro līdz 178 miljardiem eiro;

Vai stabila attīstība, piemēram, tekstilrūpniecība, apgrozījums pieauga tikai par 1%, no 78 miljardiem eiro līdz 79 miljardiem eiro.

3. Nodarbinātības izmaiņas ESuz bioekonomiku

2018. gadā kopējā nodarbinātība ES bioekonomikā sasniedza 18,4 milj.Taču laika posmā no 2008. līdz 2018. gadam visas ES bioekonomikas nodarbinātības attīstība salīdzinājumā ar kopējo apgrozījumu uzrādīja kopējās nodarbinātības lejupslīdes tendenci.Tomēr nodarbinātības samazināšanās visā bioekonomikā lielā mērā ir saistīta ar lejupslīdi lauksaimniecības sektorā, ko nosaka arvien pieaugošā nozares optimizācija, automatizācija un digitalizācija.Nodarbinātības līmenis citās nozarēs ir saglabājies stabils vai pat palielinājies, piemēram, farmācijā.

Nodarbinātības attīstība biorūpniecībā uzrādīja vismazāko lejupslīdes tendenci laikā no 2008. līdz 2018. gadam. Nodarbinātība samazinājās no 3,7 miljoniem 2008. gadā līdz aptuveni 3,5 miljoniem 2018. gadā, jo īpaši tekstilrūpniecībā šajā periodā tika zaudēts aptuveni 250 000 darbavietu.Citās nozarēs, piemēram, farmācijā, nodarbinātība pieauga.2008. gadā bija nodarbināti 214 000 cilvēku, un tagad šis skaits ir pieaudzis līdz aptuveni 327 000.

4. Nodarbinātības atšķirības ES valstīs

ES bioekonomiskie dati liecina, ka pastāv skaidras atšķirības starp dalībvalstīm nodarbinātības un ražošanas apjoma ziņā.

Tādas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis kā Polija, Rumānija un Bulgārija, piemēram, dominē bioekonomikas nozarēs ar zemāku pievienoto vērtību, kas rada daudzas darbavietas.Tas liecina, ka lauksaimniecības nozarei ir tendence būt darbietilpīgai, salīdzinot ar nozarēm ar augstu pievienoto vērtību.

Turpretim Rietumu un Ziemeļvalstīs ir daudz lielāks apgrozījums attiecībā pret nodarbinātību, kas liecina par lielāku pievienotās vērtības nozaru, piemēram, naftas pārstrādes, īpatsvaru.

Valstis ar vislielāko darbinieku mainību ir Somija, Beļģija un Zviedrija.

5. Vīzija
Līdz 2050. gadam Eiropā būs ilgtspējīga un konkurētspējīga bioloģiski ražota rūpniecības ķēde, lai veicinātu nodarbinātību, ekonomisko izaugsmi un bioloģiskās pārstrādes sabiedrības veidošanos.
Šādā apļveida sabiedrībā informēti patērētāji izvēlēsies ilgtspējīgu dzīvesveidu un atbalstīs ekonomiku, kas apvieno ekonomisko izaugsmi ar sociālo labklājību un vides aizsardzību.