Eiropas bioekonomika ir spēcīga, un biorūpniecības gada apgrozījums ir 780 miljardi eiro.

1. ES bioekonomikas stāvoklis

2018. gada Eurostat datu analīze liecina, ka ES27 valstīs un Apvienotajā Karalistē visas bioekonomikas kopējais apgrozījums, ieskaitot tādas primārās nozares kā pārtikas, dzērienu, lauksaimniecības un mežsaimniecības nozare, bija nedaudz vairāk par 2,4 triljoniem eiro, salīdzinot ar aptuveni 25 % gada pieaugumu 2008. gadā.

Pārtikas un dzērienu nozare veido aptuveni pusi no bioekonomikas kopējā apgrozījuma, savukārt biobāzētas nozares, tostarp ķīmiskās un plastmasas, farmācijas, papīra un papīra izstrādājumu, mežsaimniecības produktu, tekstilizstrādājumu, biodegvielas un bioenerģijas, veido aptuveni 30 procentus. Vēl gandrīz 20% ienākumu nāk no lauksaimniecības un mežsaimniecības primārā sektora.

2. ES stāvoklisbioloģiskas izcelsmesekonomika

2018. gadā ES biorūpniecības apgrozījums bija 776 miljardi eiro, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar aptuveni 600 miljardiem eiro 2008. gadā. Starp tiem papīra un papīra izstrādājumu (23%) un koka izstrādājumu un mēbeļu (27%) daļa veidoja lielāko daļu, kopā aptuveni 387 miljardus eiro; biodegvielas un bioenerģija veidoja aptuveni 15%, kopā aptuveni 114 miljardus eiro; biobāzēto ķīmisko vielu un plastmasas apgrozījums bija 54 miljardi eiro (7%).

Apgrozījums ķīmisko vielu un plastmasas nozarē palielinājās par 68 % no 32 miljardiem eiro līdz aptuveni 54 miljardiem eiro;

Farmācijas nozares apgrozījums palielinājās par 42 % — no 100 miljardiem eiro līdz 142 miljardiem eiro;

Citas nelielas izaugsmes nozares, piemēram, papīra rūpniecība, palielināja apgrozījumu par 10,5 % — no 161 miljarda eiro līdz 178 miljardiem eiro;

Vai arī stabila attīstība, piemēram, tekstilrūpniecībā, apgrozījums palielinājās tikai par 1%, no 78 miljardiem eiro līdz 79 miljardiem eiro.

3. Nodarbinātības izmaiņas ESbioekonomika

2018. gadā kopējais nodarbinātības līmenis ES bioekonomikā sasniedza 18,4 miljonus. Tomēr laikposmā no 2008. līdz 2018. gadam visas ES bioekonomikas nodarbinātības attīstība salīdzinājumā ar kopējo apgrozījumu uzrādīja lejupejošu tendenci kopējā nodarbinātībā. Tomēr nodarbinātības samazinājums visā bioekonomikā lielā mērā ir saistīts ar kritumu lauksaimniecības nozarē, ko veicina nozares pieaugošā optimizācija, automatizācija un digitalizācija. Citās nozarēs, piemēram, farmācijas nozarē, nodarbinātības līmenis ir saglabājies stabils vai pat palielinājies.

Nodarbinātības attīstība biorūpniecībā uzrādīja vismazāko lejupejošo tendenci laikā no 2008. līdz 2018. gadam. Nodarbinātība samazinājās no 3,7 miljoniem 2008. gadā līdz aptuveni 3,5 miljoniem 2018. gadā, un jo īpaši tekstilrūpniecībā šajā periodā tika zaudēti aptuveni 250 000 darbavietu. Citās nozarēs, piemēram, farmācijas nozarē, nodarbinātība palielinājās. 2008. gadā bija nodarbināti 214 000 cilvēku, un tagad šis skaitlis ir pieaudzis līdz aptuveni 327 000.

4. Nodarbinātības atšķirības starp ES valstīm

ES bioekonomikas dati liecina, ka starp dalībvalstīm pastāv skaidras atšķirības nodarbinātības un ražošanas apjoma ziņā.

Piemēram, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, piemēram, Polija, Rumānija un Bulgārija, dominē bioekonomikas zemākās pievienotās vērtības nozarēs, kas rada daudz darbavietu. Tas liecina, ka lauksaimniecības nozare parasti ir darbietilpīga salīdzinājumā ar nozarēm ar augstu pievienoto vērtību.

Turpretī Rietumu un Ziemeļvalstīs ir daudz lielāka darbinieku mainība attiecībā pret nodarbinātību, kas liecina par lielāku pievienotās vērtības nozaru, piemēram, naftas pārstrādes, īpatsvaru.

Valstis ar vislielāko darbinieku mainību ir Somija, Beļģija un Zviedrija.

5. Vīzija
Līdz 2050. gadam Eiropai būs ilgtspējīga un konkurētspējīga biorūpniecības ķēde, kas veicinās nodarbinātību, ekonomikas izaugsmi un biopārstrādes sabiedrības veidošanos.
Šādā aprites sabiedrībā informēti patērētāji izvēlēsies ilgtspējīgu dzīvesveidu un atbalstīs ekonomiku, kas apvieno ekonomikas izaugsmi ar sociālo labklājību un vides aizsardzību.